Dziedātāja un grupas «Pērkons» soliste Ieva Akuratere

Reiz sensenos laikos, starp bērnību un agrīnajiem padsmitgadiem, izgudroju, kā varu pati uztaisīt sev lellītes, kurās būtu iespējams ielikt izfantazētās krāsas, jūtu izteiksmes, rakstura nianses. Savācu mammas zeķes un dažādas lentītes, un, lūk –sanāca mazas pasaku princesītes ar garām bizītēm, kas līdzinājās rakstnieces Annas Sakses grāmatas «Pasakas par ziediem» puķu meitenītēm.  Magnolija, Lillija, Margrietiņa, Maijpuķīte, Naktsvijole – katrai savs vārds un būtība.
Kad biju pavisam maziņa, tad vislabprātāk spēlējos ar maijrozīšu ziediem – tās man bija daiļas princesītes kuplās kleitiņās. Veikalu lellēm, manuprāt, bija tikai viena sejas izteiksme, kas ierobežoja to rakstura izpausmes. Tādēļ vēlāk, veidojot zeķu lellītes, kurām bija abstrakti sejas vaibsti, ļāvos brīvam iedomu lidojumam, izspēlējot katras lellītes noslēpumaino, individuālo raksturu. Vēlme dzīvot fantāziju pasaulē un izdomāt pasaku tēlus dziesmās, dzejā un arī mazās leļļu princesītēs manī ir saglabājusies līdz šai baltai dienai. Tagad varu to iemācīt mazajām meitenēm, kuru iztēle ir plaša un aizraujoša, kā jau bērnībā.

0